ATBALSTS TAVAI KARJERAI

Drukāt
20 Novembris 2015 17:29:30

Mūsdienās dzīvē viss strauji mainās, tādēļ prasme iegūt un izmantot informāciju, vispārējas un profesionālas zināšanas un prasmes ļauj veiksmīgāk pielāgoties šīm izmaiņām. Nozīmīga ir ģimenes loma bērna izglītības un karjeras virziena izvēlē, savukārt skola palīdz jauniešiem attīstīt un piepildīt personības izaugsmes un labklājības potenciālu. Skolai un pedagogiem jābūt atsaucīgiem pret jauniešu vajadzībām, skolai ir jānodrošina, ka jaunieši ir motivēti uzņemties atbildību par savām mācībām un rīcību visas dzīves garumā.

Mājas lapā ieviesta sadaļa „Karjera” un ievietotie materiāli palīdzēs jaunietim izvēlēties un veidot savu karjeru.

Jēdziena „ karjera” izpratne dažādās nozarēs:

Psiholoģijā  - Karjera  kā  pašrealizācijas  līdzeklis - karjeras  iespējas nodrošināt individuālu izaugsmi un šīs izaugsmes labvēlīgo iespaidu uz sabiedrību kopumā.

Socioloģijā  - Karjera kā sociālās lomas īstenošana, uzsverot  indivīda un sabiedrības savstarpējo devumu.

Ekonomikā -  Karjera kā atbilde uz tirgus ietekmi: īstermiņā - nodarbinātības iespēju izmantošana;  ilgtermiņā - cilvēku kapitāla uzkrāšana.

Vadībzinībā -   Karjera kā cilvēkresursu vadība un attīstība.

Politikā -  Karjera kā savu interešu īstenošana, kā indivīda vajadzību pēc varas un savu interešu svarīgu izpausmi.

 Vēsturē -  Karjera saistībā ar vēsturiskajiem apstākļiem kā prominentu cilvēku un vēsturisko notikumu abpusēja ietekme.

KARJERA

Karjera - cilvēka resursu efektīva izmantošana dzīves mērķu sasniegšanai, cilvēka mērķtiecīga darbība savu kompetenču pilnveidei un izpausmei visa mūža garumā.

Karjeras izglītība - nepārtraukts mācīšanās un attīstības process. Māca sistematizēt zināšanas un izpratni par darba vidi un tās saikni ar izglītību.

Tradicionāli tiek atsevišķi aplūkotas:

 

Tehnikums palīdz:

lai tā atbilstu spējām, lai varētu atrast darbu šajā profesijā.

 

Darba devējs sagaida no absolventa:

 

Mācību  procesā tehnikumā apgūst:

 

Sevi pilnveidot mācību  laikā tehnikumā var :

 

Informāciju par profesiju vai tālākajām izglītības iespējām var iegūt:

 

Savu Portfolio  (darba mapi) veido kā :

Savā Portfolio ievieto:

 

 

CV paraugi:

 

Rakstot motivācijas vēstuli jāievēro, ka:

 

Kāda iespēja turpmākajā izglītībā pēc tehnikuma absolvēšanas:

 

Par izglītības un pieredzes iegūšanas iespējām ārvalstīs var uzzināt :

 

 

 Ieteikumi pedagogiem

 

KARJERAS  IZGLĪTĪBAS  PASĀKUMI,  AUDZĒKŅIEM  MĀCĪBAS  UZSĀKOT

 

1.kursa audzēkņiem var rasties sarežģījumi:

 

Audzēkņiem jāpalīdz:

 

Karjeras izglītības pasākumos iekļaujamās aktivitātes:

 

KARJERAS IZGLĪTĪBAS PASĀKUMI MĀCĪBU PROCESĀ

Konsultēšana (grupu un arī individuālās konsultācijas):

 

Prakses vietas izvēle (veicamie pasākumi):

Tālāka profesionālā mērķa izvēlē:

 

 

Karjeras atbalsta nosacījumi

Lai palīdzētu jaunietim karjeras jautājumā ir nozīmīgi izprast faktorus, kuri ietekmē izglītojamā izvēli:

Sociālie faktori sastopami jebkurā sabiedrībā. Tehnikuma izvēle var būt saistīta ar izglītojamā un viņa vecāku piederību sociālai grupai – tā raksturo cilvēka uzvedību līdzīgi, kā tas pieņemts konkrētajā vidē un atbilstoši statusam sabiedrībā. Sociālo grupu atšķirības nosaka - izglītība, darbības veids, dzīvesveids, labklājība utt. Svarīgi ir apzināt un izprast šos sociālos faktorus.

 Izglītojamo izvēli ietekmē arī neformālās sociālās grupas - cilvēki, ar kuriem jaunieši sastopas ikdienā – draugi, klases biedri, kaimiņi u.c. Personas rīcību dažreiz ietekmē ne tikai neformālā grupa, kurai viņš pieder, bet gan grupa, kurai persona vēlas pievienoties nākotnē.

 

 

Darba nodrošinājums ir sociālā faktora raksturlielums, kas būtiski ietekmē izglītojamā rīcību. Ja vecākiem nav darba, nereti jaunieši izvēlas profesiju, kas īsākā laikā var nodrošināt kvalifikāciju, vietu darbu tirgū un piešķirt zināmas sociālās garantijas - mācības bez maksas, stipendiju, kopmītnes u.c. Svarīga ir arī izglītības iestādes atrašanās vieta.

Ģimenes ietekme ir visnozīmīgākā, jo ģimenē tiek saņemta informācija un viedoklis par dažādiem jautājumiem. Svarīgi noteikt, kuram sociālās grupas vai ģimenes loceklim ir vislielākā ietekme uz izglītojamo, lai savu darbību un informāciju vērstu uz tiem. Jaunietis vienlaikus ir daudzu grupu dalībnieks - ģimenē, skolas kolektīvā, sporta klubā, interešu pulciņā, kādā organizācijā u.c. Piederība konkrētai grupai nosaka personības statusu sabiedrībā un ietekmē vajadzības.

Izglītojamā rīcību ietekmē kultūras faktors, kas sasitīts ar  kultūras un izglītības attīstības līmeni, nacionālo mentalitāti, reliģiju. Nozīmīgas ir nacionālās kultūras iezīmes sabiedriskās dzīves kultūrvidē (darbā, sadzīvē, politikā) un kā arī personiskā (indivīda) kultūra. Svarīgi izzināt procesus subkultūrā - sasaiste ar etnisko, reliģisko un ģeogrāfisko piederību.

Profesijas izvēle ir atkarīga no izglītojamā vecumposma – tā īpatnības ir ļoti nozīmīgas, tās ietekmē jaunieša uzvedību, motivāciju, vērtības.

Iesakot profesiju ir jāņem vērā jaunā cilvēka veselības īpatnības.

Dzīvesveids izpaužas cilvēka rīcībā, uzskatos, interesēs, tas parāda cilvēka mijiedarbību ar ārējo vidi. Karjeras izvēlē lietderīgi veidot profesijas saistību ar personas dzīvesveidu.

Katram cilvēkam ir viņam piemītošs raksturs - noteiktas īpašības. Karjeras atbalstā jāpalīdz cilvēkiem atrast viņa īpašībām piemērotāko profesiju, izmantojot Profesiju standartus, kuros definētas profesijai vajadzīgās zināšanas, prasmes un iemaņas. Rakstura nesaderība ar izvēlēto profesiju var būt par iemeslu lielākam atskaitīto audzēkņu skaitam.

Psiholoģiskie faktori- motivācija, uztvere, pārliecība – ir iekšējais stāvoklis, kas aktivizē un motivē cilvēkus sasniegt mērķi. Svarīgi ir izzināt, kādu motīvu dēļ izglītojamais izvēlas tehnikumu – vēlme izdabāt vecākiem, rīkoties līdzīgi kā draugam, vēlme atšķirties no pārējiem, iegūt interesantu un pieprasītu profesiju.

Motīvs ir cilvēka rīcības un uzvedības iemesls, personības aktivitātes rosinātājs, kas dod atbildi uz jautājumu, kāpēc darbība tiek veikta, tas ir iekšējais aicinājums darboties, pamatojoties uz pašu interesēm, kopā ar paradumiem, loģiku, bailēm, iniciatīvu, stimuliem, dzīves mērķiem un vērtībām.

Pastāv vairāki iekšējie motīvi:

Izzinot vadošos motīvus, var stimulēt macību procesu un profesijas apgūšanu.

Līdzīgas situācijas cilvēki uztver dažādi, jo ar uztveri saistās ne tikai sajūtas, bet arī priekšstati, kas izveidojušies gūtajā pieredzē. Cilvēks neuztver visu informāciju, jo uztverei ir selektīvs raksturs - ka cilvēks ievēro informāciju, kas saistīta ar pašreizējām vajadzībām, informāciju, kura viņam liekas lietderīga? Cilvēks salīdzina esošo informāciju ar savu viedokli un pieredzi, kā arī to ātri aizmirst.

Motivāciju pastiprina pārliecība un tās nostiprināšana veido izglītojamo attieksmi pret skolu un profesiju.

Grūtību gadījumā ir svarīgi atcerēties - komandas darbs ir efektīvs veids kā sniegt visprofesionālāko atbalstu mūsu jauniešiem.

RVT pasākumu plāns karjeras atbalstam

 

 

Joomla! kļūdu konsole

Sesija

Izpildes laika informācija

Izmantotā operatīvā atmiņa

Datu bāzes vaicājumi