PIKC Rigas Valsts tehnikums

Rīgas Valsts tehnikums

Profesionālās izglītības kompetences centrs

Latvijas Avīze 02.10.2013 Ilze Kuzmina

Šī ir otrā nedēļa, kad Rīgas Valsts tehnikuma trešā kursa audzēkņi – topošie poligrāfijas ražošanas tehniķi – ik rītu dodas nevis uz mācībām tehnikumā, bet gan uz spiestuvi, lai poligrāfijas zinības apgūtu praksē.


Viņi ir pirmie profesionālo iestāžu audzēkņi, uz kuru ādas tiek izmēģināta jaunā arodizglītības sistēma – tā sauktā duālā izglītība, kuras gaitā topošie speciālisti paralēli mācībām jau strādā pie potenciālā darba devēja. Prakse un teorija nu ir pamīšus, turklāt praktisko mācību ir krietni vairāk nekā iepriekš. Iecerēts, ka divas nedēļas jaunieši strādās, tad atkal mācīsies, bet martā būs četras prakses nedēļas pēc kārtas. Savukārt mācību gada beigās jaunieši pie darba devēja pavadīs piecas nedēļas. No janvāra duālajā izglītībā Rīgas Valsts tehnikums iesaistīs arī topošos dzelzceļniekus, kuri līdztekus mācībām strādās "Latvijas dzelzceļā".

 Lielie uzņēmumi atsaucīgāki

Topošie poligrāfiķi "izdalīti" dažādiem, pārsvarā lieliem uzņēmumiem Rīgā un tās apkārtnē. Rīgas Valsts tehnikuma poligrāfiķu nodaļas metodiķe Ārija Čerpinska stāsta, ka atsaucīgāki jauniešu apmācīšanā ir lielie uzņēmumi. Ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri varētu piedalīties apmācības procesā, vēl notiek sarunas. Visvairāk topošos poligrāfiķus – četrus – savā paspārnē pieņēmis uzņēmums "Preses Nams 
Baltic".

Pirmdienas pēcpusdienā darba vietā sastopu trīs no viņiem – Māri Muižnieku, Borisu Šamardinu un Kristīni Lukaševu. Šobrīd viņiem uzticēts darbs pie nestandarta lieluma mazu grāmatiņu drukāšanas. Borisam grāmatiņas jāizkārto uz lentes, bet Mārim un Kristīnei jāsakārto grāmatiņā iešūtā grāmatzīme.

Prakses vadītājs Boriss Pjatkins stāsta, ka topošajiem speciālistiem katru dienu tiek dots kāds cits uzdevums, lai jaunieši pamazām uzzinātu visu par darba procesu drukātavā – sākot no izdevumu sagatavošanas drukāšanai līdz gatavās produkcijas iepakošanai.

Kad topošie speciālisti pārzinās procesu, viņi jau pratīs arī izrēķināt, cik gatavā produkcija izmaksās, un varēs strādāt izdevniecībās arī par pārdošanas speciālistiem.

Kristīne te pērn jau bijusi praksē, tāpēc darbs uzņēmumā nav nekāds pārsteigums. Taču jauno izglītības sistēmu meitene atzīst par labu."Praktiski strādājot, var vairāk iemācīties.Taču svarīgi arī, lai skolā jau būtu apgūtas darbam nepieciešamās zināšanas," spriež Kristīne.Pagaidām nopietni darbi jauniešiem vēl nav uzticēti. Dara ko vienkāršāku, piemēram, tīrījuši kādu no drukmašīnām. "Taču rīt mums solīts ierādīt jaunu lietu: izdevumu zeltīšanu," saka Kristīne. Izklausās jau smalki.Nākotnē Kristīne gribētu piesaistīt izdevniecībai klientus, strādāt mārketingā.

Māris, kurš pats turklāt nāk no poligrāfiķu ģimenes, teic, ka darbošanās uzņēmumā ir laba iespēja pārbaudīt savas spējas, noskaidrot, cik daudz derīga iemācījies tehnikumā. "Mani visvairāk interesē repro – pirmsdrukas stadija, kad jāpārbauda klienta iesūtītais fails un jānodod iespiešanai. Šajā jomā arī gribētos strādāt nākotnē."

B. Šamardins uzskata, ka uzņēmumā var gūt jaunas zināšanas un strādāt ir interesanti. Pat drukmašīnu tīrīšana ir saistoša, jo tad var izpētīt, kas "lācītim vēderā". Jaunietis piebilst: "Turklāt šī izdevniecība Latvijā ir gana zināma, un ar laiku ceru te dabūt arī pastāvīgu darbu."

Tam piekrīt arī B. Pjatkins: "Kad jaunietis vienkārši nāk praksē, viņam viss vienalga. Kā pagadās, tā strādā. Bet šie jaunieši grib sevi pierādīt."

Jauniešiem jāstrādā tikpat ilgi kā uzņēmuma darbiniekiem – darbdiena ilgst astoņas stundas.

Duālajā izglītības sistēmā, kas tiek saukta arī par darba vidē balstītu profesionālo izglītību, iesaistījušies tie jaunieši, kuri paši to vēlējušies. Citi turpina mācības pēc iepriekšējās sistēmas, kad prakse ir mācību gada pēdējos mēnešos, nevis pamīšus ar mācībām.

 Cer, ka būs kvalificēti darbinieki

Bet kāpēc darba devējs ir ieinteresēts pieņemt savā paspārnē jauniešus, kuri vēl nav pabeiguši tehnikumu? "Mums trūkst kvalificētu darbinieku," atbild uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Smoglukovs. "Tāpēc vēlamies dot jauniešiem iespēju gūt darba pieredzi.

Turklāt uzņēmums jau laikus var iepazīt potenciālos darbiniekus un labākajiem piedāvāt darbu pēc tehnikuma absolvēšanas. Ja visi būs labi darbinieki, esam gatavi darbā pieņemt visus. Mēs labprāt būtu piedāvājuši vairāk apmācību vietu, taču mums trūkst darbinieku, kas varētu jaunos kadrus apmācīt. Iespējams, ka nākamgad pieņemsim vairāk "studentu"."

Sadarbība ar Rīgas Valsts tehnikumu uzņēmumam bijusi jau iepriekš: jaunieši te nākuši praksē, absolventi pieņemti darbā, uzņēmuma pārstāvis darbojas arī jauno speciālistu kvalifikācijas eksāmena komisijā. Pagaidām vēl grūti spriest, cik veiksmīga būs duālā apmācība, atzīst uzņēmuma pārstāvji. "Galvenais, lai topošajiem poligrāfiķiem acīs būtu dzirkstelīte, kas apliecina interesi par šo darbu," teic B. Pjatkins. Viņš piebilst: tikai tehnikumā uzņēmumam noderīgs darbinieks nevar izaugt, jo tur nav tādu iekārtu, kādas izmanto modernā spiestuvē. Tikai skološanās vajadzībām tās arī nebūtu lietderīgi iepirkt. Mūsdienīga, jaudīga drukmašīna maksā vismaz miljonu eiro.

 Kas maksās?

Pagaidām par darbu uzņēmumā topošie speciālisti atalgojumu nesaņem, bet ar laiku plānots viņus tomēr atalgot, iespējams, oficiāli pieņemot darbā.Šobrīd īsti nav skaidrs, kā noformēt atalgojuma izmaksu audzēkņiem.Ir bažas, ka, saņemot algu, viņi var zaudēt stipendijas, turklāt vairs neskaitītos vecāku apgādībā. Uzņēmumu ieguldījums apmācībā nepieciešams arī tad, ja algas netiek maksātas, jo apmācību veic uzņēmuma apmaksāti darbinieki, "Preses Nams Baltic" nodrošina arī jauniešu atvešanu no Rīgas uz darbavietu Silakrogā. "Ieguldījums gan nav tik liels, lai prasītu no valsts kādu kompensāciju," spriež 
A. Smoglukovs.

Neoficiāli dzirdēts, ka daļa projektā iesaistīto uzņēmumu gaidījuši, ka valsts kaut kā viņiem nāks pretī par profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu apmācību, piemēram, piešķirot nodokļu atlaides. Taču Izglītības un zinātnes ministrija pagaidām neesot šo jautājumu juridiski sakārtojusi.

Par to, ka nepieciešamas pārmaiņas Latvijas profesionālajā izglītībā un tai jākļūst praktiskākai – līdzīgai kā Vācijā, kur duālā profesionālā izglītības sistēma tiek izmantota jau ilgi, – pērnajā mācību gadā sprieda Rīgas Valsts tehnikuma vadība un meklēja atbalstu gan Izglītības un zinātnes, gan Finanšu ministrijā. Aktivitātes, popularizējot savu profesionālās izglītības sistēmu, bija vērojamas arī no Vācijas vēstniecības Rīgā puses. Kad sāka strādāt izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, arī viņš pauda atbalstu šādai profesionālās izglītības sistēmai un parakstīja nodomu deklarāciju ar Vācijas Izglītības un pētniecības ministriju par sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā.

 

Latvijas Reitingi

Joomla! kļūdu konsole

Sesija

Izpildes laika informācija

Izmantotā operatīvā atmiņa

Datu bāzes vaicājumi