PIKC Rigas Valsts tehnikums

Rīgas Valsts tehnikums

Profesionālās izglītības kompetences centrs

Kas ir Daiga Ziediņa?
Skolotāja, dzejniece, māksliniece?
Cilvēks ar savu skatījumu uz pasauli? Cilvēks ar savu misiju šeit, starp mums? Kas ir Daiga? Un kas ir Ziediņa? Vai kaut kas no puķes?
Kas ir Daiga?
-    Tikai es pati!
-    Un – kas ir Ziediņa?
-    Ikkatrs skaists zieds.

-    Un salikums – Daiga Ziediņa?
-    Mājās – meita, māsa. Darbā – skolotāja… ceru, ka reizēm arī – draugs tiem, kurus mācu… un ceru, ka arī mīļš cilvēks tiem ar kuriem kopā strādāju.
-    Bet Daigai Ziediņai patīk arī teātris… Varbūt – aktrise?
-    Skolotājam jau vienmēr ir jātēlo… un šai dzīvē vispār, manuprāt, ikviens cilvēks ir spiests reizēm tēlot.
-    Bet varbūt tāda ir dzīve? Varbūt mēs netēlojam, varbūt mēs tā dzīvojam?
-    … nē, tomēr Dzīve ir teātris.
-    Vai Daiga šajā teātrī ir arī režisore?
-    Režisors ir kāds augstāks par mani, bet ir atsevišķas ainas, kuras es veidoju…
-    Kā ir lasīt audzēkņu varbūt arī ļoti skaidras un drosmīgas atklāsmes, to labot, likt atzīmes, par ko likt? Gramatika, stils… Kāds ir pareizais rakstības stils? Kā vajag rakstīt?
-    Gramatika un stils ir svarīgs skolotājam, tas, kā tas ir uzrakstīts – no sirds, ar personiskajām atklāsmēm – tas ir galvenais, tas man ir nozīmīgi kā cilvēkam.
-    Vai šajās atklāsmēs ir arī kas tāds, kas aizskar Tevi un liek tev mainīties, mainīt ko savā dzīvē?
-    Es mācos spēju labāk saprast cilvēkus. Varbūt esmu kādam nodarījusi pāri… Ja esmu tā rīkojusies, tad, protams, ka ir jāmainās.
-    Vai Daiga Ziediņa sarunājas arī ar puķēm?
-    Jā, protams! Es no rītiem sasveicinos ar savām puķēm, jo viņas mēdz būt arī bēdīgas, ja mans kaķis tās ir papluinījis… Bet viņas mēdz būt arī ļoti priecīgas un laimīgas. Tāpat jau arī kaķis reizēm sūdzas par šīs pasaules netaisnību, reizēm gluži vienkārši zina, ka saimniecei pietiek ar to, ka viņš eksistē un nav jārunā nekas.
-    Vai Tev ir nācies personīgi dzīvē sastapties un runāties ar Mazo Princi?
-    Diezin vai, es vairāk runāju ar Karlsonu…
-    Bet vai Mazais Princis vēl kaut kur dzīvo starp mums? Vai viņš ir aizceļojis?
-    Reizēm viņš no savas zvaigznes tomēr pie mums nolaižas… Bet, manuprāt, ļoti reti vairs…
-    Kāpēc?
-    Tāpēc, ka mēs gribam satikt kādu citu… Mūsu izpratne par dvēselisko pasauli ir mazliet mainījusies.
-    Vai Tu ar saviem literārajiem personāžiem vari ietekmēt šo pasauli?
-    Droši vien, ka jā. Lai arī kā šodien jauni cilvēki slēptu to, ka viņiem ir svarīgi ideāli un arī pozitīvie piemēri, tad tomēr – viņi visi grib šo pozitīvo, labo, skaisto, viņi grib būt laimīgi.
-    Kas ir tās vērtības, kas Tevi piesaista šai pasaulei, dzīvei… šai telpai starp zemi un debesīm?
-    Mīlestība pret visu skaisto, cilvēkiem, dzīvniekiem, dabu… arī mākslu…
-    Kas ir māksla?
-    Brīvs gara lidojums.
-    Uz kurieni?
-    Telpā, laikā, pagātnē… un uz nākotni.
-    Un… Dullais Dauka?
-    Tas ir tieši tas pats, skatiens plašumā, nākotnē…
-    Vai arī Tev klusībā un klusumā top kāda atziņu pierakstījuma klade, grāmatiņa?
-    Vairs ne… Bija trīs lielas klades…, bet deviņdesmito gadu sākumā tās tika likvidētas. Šobrīd, ja ir nepieciešams, protams, varu uzrakstīt, bet tagad savas izjūtas izsaku caur citu rakstīto, caur lugu tēliem… Caur sevis izdomātiem lugu tēliem…
-    Bet atmiņas?
-    Nu, kad es būšu tādā vecumā, kad pienāks laiks rakstīt memuārus, tad varbūt arī sarakstīšu… Tie varētu būt arī saistībā ar šo vietu – Rīgas Valsts tehnikumu.
-    Bet… Atmiņas par jau uzrakstītajiem darbiem?
-    Atmiņas jau saglabājas cilvēkā pašā… Kamēr vien viņš šeit ir… Domāju, ka šīs atmiņas nav obligāti jāatdod citiem, varbūt savai ģimenei…bet, vai visiem publiski?
-    Kas būtu Daiga Ziediņa, ja nebūtu literatūra, literārie tēli, dažādi personāži, ja nebūtu aprakstītu lapu starp grāmatu vākiem? Ko darītu tad Daiga Ziediņa?
-    Man kādreiz bija jāizdara izvēle starp vēsturi un literatūru… Un es sapratu, ka literatūra ir tīrāka, skaistāka un patiesāka.
-    Vai tā dzīve, kuru izdzīvo Tu, ir patiesa?
-    Tas ir atkarīgs no situācijas. Reizēm es tēloju… un šai ziņā es esmu aktrise… un reizēm es esmu ļoti patiesa.
-    Ja tev tagad būtu iespēja uzrunāt cilvēkus visā pasaulē, ko Tu viņiem sacītu?
-    Nedariet pāri citiem… un arī sev.
-    Rīga. Valsts. Tehnikums. Kurš vārds no šiem trim Tev vislabāk tīk?
-    Rīga.
-    Vai Rīga ir Tava dzimtā pilsēta?
-    Rīga ir pilsēta, kurā es dzīvoju. Skaista. Mīļa. Mana labākā pilsēta, pilsēta kur atgriezties un būt mājās.
Valsts – tā ir zeme pie jūras.
Tehnikums – tā ir vieta, kurā esmu kopš tā septiņdesmit gadu
jubilejas… Un droši vien būšu arī turpmāk.
Un gribētu te sagaidīt simts gadu jubileju…

 

/Livars Jankovskis/

Latvijas Reitingi

Joomla! kļūdu konsole

Sesija

Izpildes laika informācija

Izmantotā operatīvā atmiņa

Datu bāzes vaicājumi