PIKC Rigas Valsts tehnikums

Rīgas Valsts tehnikums

Profesionālās izglītības kompetences centrs

Tik daudz
Zvaigznes
Debesīs, un viena mīt manam
Zirgam
Pierē.

Tik daudz
Zvaigznes
Debesīs.
Tur aizauļoja mans
Zirgs ar
Zvaigzni
Pierē!   /Livars/

 

 

-    Man jau gan liekas, ka kāds sapņu vai zelta zirgs vienmēr ir ar jums.
-    Tas laikam tāpēc, ka es kādā no savām iepriekšējām dzīvēm esmu Skotijā bijusi zirgu gans…
-    Un to jūs tā patiešām arī zināt?
-    Jā, to es tā esmu noteikusi. Zirgi man jau kopš bērnības ir ļoti patikuši, un bērnībā esmu daudz ar viņiem darbojusies, jāteic, arī cietusi no viņiem. Savā laikā ir nācies ar zirgiem darīt visus lauku darbus. Tas bija bērnībā, bet astoņdesmitajos gados es sāku nodarboties ar kolekcionēšanu, un, protams, tas bija saistībā ar zirgiem.

-    Un kāda ir zirdziņa vieta un loma mūsdienu pasaulē?
-    Jāteic, diezgan labi pārzinu visu, kas saistīts ar jāšanas sportu Eiropā un pasaulē. Interesējos par labākajiem jātniekiem, situāciju konkūrā, trīscīņā. Arī mums Latvijā būtu iespējas gūt labus rezultātus šajā sporta veidā, nodarboties ar zirgu audzēšanu, bet diemžēl šajā jomā vēl nespējam sasniegt pārējās Eiropas valstis.
-    Cienījamā Biķes kundze, man gan šķiet, ka ar zirga spēku vai zirgspēkiem vēl nesen bijāt cieši jo cieši saistīta…
-    Jā, es esmu daudzus gadus bijusi kaislīga autovadītāja. Pie stūres ir pavadītas neskaitāmas stundas un nobraukti tūkstošiem kilometru. Un arī tas man ir sniedzis patiesu baudījumu. Mēs ar ģimeni visos laikos esam daudz ceļojuši.
-    Un es zinu, ka esat izmantojusi arī visus pārējos transporta veidus, lai tikai apceļotu un apskatītu pasauli.
-    Būts jau ir daudz kur, bet tālākais ceļojums laikam bija uz Austrāliju.
-    Vai jūs esat bijusi arī Lielbritānijā?
-    Jā, Angliju esmu apceļojusi līdz pašiem Skotijas ziemeļiem.
-    Par Angliju ieminējos tāpēc, ka man ienāca prātā bijusī Lielbritānijas premjerministre Margareta Tečere – viena no 20. gadsimta izcilākajām politiķēm – un viņas sacītais: „Būt pie varas ir tas pats, kas būt dāmai. Ja jums ir jāatgādina cilvēkiem, ka esat dāma, tad jūs tā neesat.” Cienījamā Biķes kundze, es vienmēr un visur esmu jūs uzlūkojis kā tikai un vienīgi dāmu šī vārda vislabākajā un skaistākajā nozīmē. Vai drīkstu vaicāt, kā jums izdodas radīt par sevi šo jauko iespaidu?
-    Paldies, Livar! Varbūt tas nāk no maniem senčiem. Bet man gribas gan teikt, ka, strādājot ar cilvēkiem, it īpaši ar jauniešiem, ir jārūpējas par sevi – par savu uzvedību un stāju, par to, kā tu izskaties auditorijas priekšā. Es arī visu mūžu mācos, kas ir gaumīgi, piedienīgi un atbilstoši manam vecumam. Varbūt tas ir arī no Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikuma, kuru agrā jaunībā absolvēju. Jau tad mūs veidoja par kultūras cilvēkiem, kaut gan tas vēl bija pēckara laiks… Tur man bija iespēja apgūt skatuves kustību, runas kultūru un dejas. Domāju, ka katrai sievietei vienmēr prieku ir sagādājis glīts apģērbs un skaistas rotas. Uzskatu, ka cilvēkam ir sevi jāmīl un jārūpējas par sevi.


-    Un mums daudziem ir dota tā iespēja redzēt, kā jūs nemitīgi papildināt savas zināšanas, kā iepriecināt sevi ar atjauninātām datorprogrammām, ar jaunāko modeļu un tehnoloģiju telefoniem, fotoaparātiem, nepārtraukti sekojat līdzi visam jaunajam arī virtuālajā pasaulē.
-    Bez tā jau šodien nevar iztikt, ir nemitīgi jāmācās arī šīs lietas. Pie datora es pavadu vairākas stundas dienā, varbūt pat esmu iemantojusi kādu atkarību… Man patīk paceļot arī ar interneta palīdzību. Katru dienu datorā izspēlēju pa pasjansa partijai, tas attīsta domāšanu un neļauj atmiņai iesīkstēt.
-    Jūs arī esat sarakstījusi ne vienu vien mācību grāmatu. Viena no tām ir tikusi arī man – ar autores ierakstu, bet uz spožā vāka iespiests: Ilze Biķe „Grāmatvedības praktikums”. Anotācijā teikts, ka grāmatu varēs izmantot tehnikumu audzēkņi, augstāko mācību
iestāžu studenti, grāmatvedības kursu klausītāji, kā arī mācību
iestāžu pasniedzēji un grāmatvedības kursu vadītāji. Ziniet,
pašķirstīju to un sapratu, tas nav manām spējām…
-    Jā, visās lietās jau ir vajadzīga patiesa ieinteresētība, un katram jau ir savas dotības. Pēc Rīgas Politehniskā institūta absolvēšanas 1971.gadā sāku strādāt Rīgas Industriālajā politehnikumā (tagad RVT), kur mācīju ražošanas ekonomiku, uzņēmumu darba organizāciju un plānošanu, gatavojos lekcijām, apkopojot dažādus materiālus un ieguvu pieredzi. Un mācību grāmatu izveide bija tikai loģisks visa šī darba turpinājums. Kādu laiku Profesionālās izglītības centrā es arī veicu redaktores pienākumus mācību līdzekļu izdošanā. Tā arī veidojās organiska nepieciešamība savas lekcijas, kuras biju sagatavojusi, atļaut lietot citiem.
-    Kas būtu tas, ko jums gribētos pasacīt un novēlēt mums visiem?
-    Domāju, ka RVT ir vērtība, kura veidojusies jau 90 gadu garumā. Mūsu pienākums ir turpināt iesākto un vairot mūsu tehnikuma labo slavu, sagatavot ne tikai labus, darba tirgū pieprasītus speciālistus, bet rūpēties arī par to, lai viņi izaugtu par jaukiem, atsaucīgiem cilvēkiem un mūsu Latvijas patriotiem.
 

/Livars Jankovskis/

Latvijas Reitingi

Joomla! kļūdu konsole

Sesija

Izpildes laika informācija

Izmantotā operatīvā atmiņa

Datu bāzes vaicājumi