PIKC Rigas Valsts tehnikums

Rīgas Valsts tehnikums

Profesionālās izglītības kompetences centrs

Livars – Man tik bieži tev gribas sacīt – cienījamā Miglas kundze, lai gan mēs esam tik daudzus gadus roku rokā strādājuši mūsu tehnikumā un vienu gadu pat lielās skolas solā blakus sēdējuši…
Cienījamā tāpēc, ka es zinu, ka tu no visas sirds esi sava darba un tehnikuma patriote.  Tu arī esi saņēmusi IZM īpašu balvu –
Par radošu un kvalitatīvu pedagoģisko darbību.
Un ka tu esi ļoti cienīta un mīlēta, sevišķi drosmīgu un izturīgu cilvēku vidē… Tu esi bijusi viņiem starptautiskās klases vecākā instruktore…
Bet te, tehnikumā, tavā audzināšanā ir bijušas divpadsmit grupas…

 

Es personīgi pazīstu daudzus tavu grupu absolventus, es esmu bijis klāt, dzirdējis un redzējis viņu pausto attieksmi pret savu, patiesi cienījamo un mīlēto pasniedzēju. Tu esi viņiem mācījusi ne tikai konstruēšanu un visu, kas saistīts ar koksnes apstrādi un mēbeļu ražošanu, bet tu vienmēr esi mācījusi pašu galveno – būt cilvēkam starp cilvēkiem!
Un šeit mēs ar tevi aizsākam sarunu par mūsu dzīves virsotnēm…
Kuras ir tava mūža augstākās virsotnes?
Ina Migla – Attiekties pret cilvēku ar mīlestību, cieņu, iejūtību un labestību, nedarīt otram to, kas pašam nepatīk…
Ja par kalnu virsotnēm, tu jau zini, ka alpīnisti dalās – pēc kalna iekarošanas grūtības pakāpes, ir alpīnisti un ir augstkalnu alpīnisti.
Es esmu tā, kura kāpj visos kalnos…
Tajā laikā no Padomju Latvijas bija tikai divas sievietes, kas uzkāpušas Komunisma Smailē (7495 m)!
Un sajūta, ka visa Padomju Savienība ir zem tevis, un tu esi no Latvijas…
Tagad virsotne pārdēvēta Ismaila Samani vārdā. Tas izdarīts, lai propogandētu Samanīdu valsts dibināšanas 1100 gadu jubileju un iemūžinātu tās pirmā valdnieka Ismaila Samani piemiņu.
Esmu uzkāpusi arī Pamira kalnu Ļeņina smailē (7134 m), tagad – Abduali Ibn Sino, Čon To un Koržeņevskas smailē (7105 m).
Pāris reizes esmu bijusi arī Alpu augstākā kalna virsotnē – Monblānā (4808 m), tiek saukts arī par balto kalnu, tas atrodas uz Francijas un Itālijas robežas.
Protams, daudzkārt ir būts Elbrusā, kurš ir Krievijas augstākā virsotne, bet to uzskata arī par Eiropas augstāko virsotni, ja tas tiek pieskaitīts pie Eiropas, jo tas ir augstāks par Monblānu.

Livars – Tu to tā tik vienkārši pasaki, neminot, ka nereti, lai noietu nieka 300 metrus vajag līdz piecām stundām… un to, ka katru gadu Elbrusā vien aiziet bojā vairāki desmiti cilvēku… Un arī par drausmīgo vēju, kas var cilvēku pacelt gaisā un vienkārši iznīcināt pret klints sienu…
Arī sniegputenis un krusa, ko mums pat grūti iedomāties…
Kustīgi un drūpoši akmeņi zem kājām, dziļas un draudīgas aizas un plaisas…
Jā, un bezgaiss, tik tīrais, dzidrais, tik retinātais gaiss…
Ina Migla – Nu, jā… Mūsdienās jau tas tomēr ir vieglāk, kad es ar to sāku nodarboties aprīkojums nebija salīdzināms, mēs agrāk ar virvi pār kailu miesu, nereti pleci tika noberzti līdz asinīm un palika rētas… nebija arī tādas drošinājuma iespējas…
Livars – Vai tev vēl ir viss nepieciešamais saglabājies?
Tu varētu tūlīt pat doties uz kalniem?
Ina Migla – Daļēji jā, bet pilna komplektācija vēl ir manam dzīves biedram Aldim, viņš šo ekipējumu vēl šad un tad pielieto.
Mēs esam daudz kalnos kāpuši arī vienīgi divatā, viens otru nodrošinot. Tās atkal ir pavisam citas izjūtas…
Kādreiz ir bijis tā, ka kalnā līst lietus… un kad tu nokāp lejā, vienīgā sausā vieta ir zem ķiveres…
Vienreiz mūs tā arī nosauca – dzelzs cilvēki…
Livars – 1960. gadā Latvijas alpīnisti, izcilā kalnu kāpšanas meistara Egberta Imanta vadībā uzkāpa 6218 metru augstā virsotnē Pamira kalnu grēdā, kur līdz tam neviens cilvēks nebija spēris kāju.
Lai gan virsotnē, saskaņā ar alpīnisma tradīcijām, tika atstāta zīmīte, kur rakstīts, ka tā nosaukta Latvijas vārdā, oficiāli to nosauca par Padomju Latvijas smaili.
Ina Migla – Jā, es arī tajā virsotnē uzkāpu. Un 45 gadus pēc tam, mūsu alpīnisti 2005. gada jūlija vidū devās uz šo pašu kalnu, lai simboliski šo virsotni pārdēvētu – Latvijas vārdā.
Oficiāli tas notika tikai 2009. gadā, pirms Tadžikistānas prezidenta Emomali Rahmona vizītes Latvijā.
Livars – Un tas ir īpaši nozīmīgi tamdēļ, ka visā pasaulē ir tikai dažas valstis, kuru vārdā ir nosauktas šāda augstuma (virs 6000 m) virsotnes.
Zini, mani tas skumdina, ka daudzi cilvēki to ir aizmirsuši vai pat nezina, ka tu – Ina Migla, reiz biji Padomju Savienības visaugstākā kalna virsotnē!… Un tu arī biji PSRS Sporta meistare alpīnismā.
Kur ir tā sāls, lai cilvēks spētu nokļūt līdz virsotnei?
Ina Migla –… es domāju, tas ir gribasspēks… tomēr katram cilvēkam ir arī sava augstuma izturība, augstuma robeža, ko cilvēks var izturēt…
Un tomēr, tas nav tikai no gribas, vai gribasspēka vien atkarīgs…
Es labi panesu augstkalnus, ne katram tas ir dots. Kalnos arī vajag visu laiku kustēties, tu nedrīksti apstāties, apsēsties, tev visu laiku jābūt nepārtrauktā kustībā.
Un vēl, es bieži esmu domājusi, kaut cilvēki varētu to redzēt, ko es esmu redzējusi… Cik kalni ir neaptverami skaisti… arī tas palīdz, šis neaprakstāmais kalnu dabas skaistums… Kalnu ezeri, puķu kairinošā smarža… Zini, es vēl nesen biju uzkāpusi vienā no pasaules skaistākajiem kalniem – Matterhornā. Tas atrodas uz Šveices un Itālijas robežas un tā augstums ir 4478 metri. Matterhorna smailes augstums vien  ir 1200 m, bet Matterhornu var uzskatīt arī par vienu no bīstamākajiem kalniem pasaulē… Kopš 1865. gada Matterhornā bojā gājuši vairāk kā 500 kāpēju… Diemžēl, arī manā acu priekšā… kāds cilvēks nākot jau lejā… un grūtākā vieta jau bija garām… Jā…
Livars – Cik cilvēku jūs tā, komandā, augstkalnos kāpjat?
Ina Migla – Vidēji, kādi astoņi. Un ir jābūt šai savstarpējai paļāvībai un uzticēšanās… Viens sānsolis, neuzmanīga kustība…
Manās komandās, paldies Dievam, nelaimes gadījumu nav bijuši.
Bet savām acīm redzējusi gan esmu, kā cilvēks noraujas un aiziet bojā…
Kalnos daudzi ir gājuši bojā…
Livars – Ina, vai tev bail nekad nav bijis?
Ina Migla – Ir bijuši notikumi, kad tu nezini, kā tas beigsies…
Reiz, kad bijām Dvīņu kalnā, negaisa laikā… un pie mums ir daudz metāla, kas pievelk zibeni, tu esi uz kalna platformas, kas tevi svaida un tu redzi – kā kalnā akmeņi deg…
Livars – Vai nav tā, ka tevī ir īpaši augsta grūtību izturības pakāpe, ka tu vari tad, kad citi vairs nevar?…
Ina Migla – Varētu būt… mani jau bērnībā tā audzināja, ka ir jāvar…
Livars – Vai jums visiem, reiz augstajos kalnos kāpušajiem, ir arī kādas kopā sanākšanas?
Ina Migla – Protams, mēs reizi gadā visi Baltijas alpīnisti – veterāni, tiekamies kādā no kaimiņzemes pilsētām vai pie mums Latvijā. Skatāmies bildes, diapozitīvus un kavējamies augstajās atmiņās.
Es kā instruktore, daudzus gadus esmu vadījusi arī lietuviešu grupas, jo viņiem nebija instruktoru. Man tur daudzi cilvēki ir kā brāļi un māsas…
Tas ir neaizmirstami…
Livars – Kad tu tagad esi bijusi kalnos?
Ina Migla – Vispār kalnos es esmu kopš 1957. gada. Tur neesmu bijusi tikai divus gadus, tad, kad gaidīju savu dēliņu un, kad biju nopietni apslimusi, tā cenšos kalnos pabūt katru vasaru. Pagājušo ziemu biju Austrijā slēpot, tas man arī ļoti patīk. Un kalni jau pievelk ar savu varenību, skaistumu… un visvisādu puķīšu smaržu…
Kā Pamirā smaržo Ēdelveisi…
Un vējš…
To jau visu tā nemaz nevar izstāstīt…
Livars – Ina, bet cik es tevi atceros, tur, kur tu esi bijusi, arī te, tā sacīt mūsu ikdienišķās dzīves līdzenumos – tev vienmēr apkārt aug un fantastiski smaržo kāds puķu dārziņš…
Visas palodzītes un katrs brīvs kaktiņš tev ir atvēlēts puķītēm!
Ina Migla – Jā, tas nu gan, man vienmēr ir puķes patikušas un vienmēr labi augušas, un visus priecējušas…
Jo es mīlu puķes, es ar viņām sasveicinos, parunājos, apčubinu un
domāju par viņām…
Livars – Un viņas tak to jūt!
Ina Migla – Nu, protams! To jau jūt, kad kāds kādu mīl!
Livars – Un es domāju, ka arī Tu to jūti, ka mēs tevi mīlam, jo vienmēr, kad paceļam savu skatienu augšup /šoreiz ne uz kalnu virsotnēm/, bet mūsu darba un pienākuma virsotnēm, redzam kādā logā gaismu, kura tur allaž mirdz, līdz vēlai, vēlai vakara, nereti nakts stundai, kur tu atkal palīdzi kādam mūsu audzēknim uzkāpt savas dzīves un sapņu virsotnē. Lai tev joprojām ir prieks būt par šo labo virsotņu instruktori.

 

 

 

/Livars Jankovskis/
Latvijas Reitingi

Joomla! kļūdu konsole

Sesija

Izpildes laika informācija

Izmantotā operatīvā atmiņa

Datu bāzes vaicājumi