PIKC Rigas Valsts tehnikums

Rīgas Valsts tehnikums

Profesionālās izglītības kompetences centrs

-    Jāzep, kā tu jūties, visu mūžu ar tik slavenu vārdu dzīvojot?
-    Mani vecāki ir cēlušies no Latgales un bija dziļi katoļticīgi ļaudis. Pēc Bībeles mēs zinām, ka Jāzeps bija arī tas, kurš palīdzēja Marijai Dieva Dēlu audzināt. Jāzeps tiek uzskatīts par visu ģimeņu aizbildni. Un patiesībā es varu būt lepns, ka man ir tāds vārds izraudzīts.
-    Gribētos sacīt – Jāzeps un viņa brāļi…
-    Bet tev jāsaka – Jāzeps un viņa māsas…
-    Kā tu nokļuvi Rīgā un pie mums?
-    Mani septiņdesmitajā gadā kā transporta uzņēmuma vadītāju pārcēla uz Rīgu. Un es jau pusotru gadu biju nostrādājis Rīgas 25. vidusskolā, kur mācīju auto lietas. Bet Rīgas Industriālajā politehnikumā, kā to tajos laikos sauca, mani iesaistīja mans kora biedrs Ojārs Feldmanis. Tātad šeit esmu jau kopš 1987. gada.-    Tu sarunā pieminēji kori, bet es zinu, tev ir vēl divas visai interesantas nodarbes – esperanto valoda un arī tādas savādas rakstu zīmes, kuru skaidrotājs vai tulks tu esi.

 


-    Tās savādās zīmes ir tikai parastā rakstīšana, bet tik ļoti saīsinātas…
-    …ka to jau sāk saukt speciālā vārdā – stenogrāfija?
-    Jā, stenogrāfijas aizsākumi meklējami jau senajā Grieķijā un Romā. Bet īsti tā uzplauka 17. gadsimta Anglijā, attīstoties parlamentārajai sistēmai, kad radās nepieciešamība precīzi pierakstīt to, ko debatēs sacījis katrs runātājs. Vēlāk stenogrāfijas sistēmas izveidoja arī pārējā Eiropā. Stenogrāfijas pirmsākumos dažādi autori katrā valodā izstrādāja savas sistēmas. Un kādu laiku tās pastāvēja paralēli, līdz valstiskā līmenī panāca vienošanos par vienas konkrētas sistēmas izmantošanu.
-    Tātad stenogrāfija ir sistēma, kas ļauj daudz ātrāk pierakstīt runāto tekstu.
-    Esmu pārliecināts, ka stenogrāfija jāapgūst ne tikai biroju darbiniekiem, bet jebkuram studentam, jo tā būtu iespējams daudz labāk veidot lekciju pierakstus. Trīsdesmit mācību stundas ir tā vērtas, lai vēlāk spētu visu pierakstīt vismaz piecreiz ātrāk. Biroja darbiniekiem, kuri apguvuši stenogrāfiju, vajadzētu piemaksas pie algas – kaut desmit vai piecpadsmit latu par katru pakāpi. Tas stimulētu mācīties un darba devējiem noteikti atmaksātos. Rīgas Valsts tehnikumā topošie biroju speciālisti stenografēšanu sāk apgūt otrajā kursā, bet uzskatu, ka tas nav īsti pareizi. Ja to sāktu mācīt pirmajā kursā, līdz skolas beigšanai audzēkņu zināšanas nostiprinātos un viņi varētu savas prasmes praktiski pielietot, piemēram, pierakstot citu priekšmetu lekcijas. Tad tehnikumu beigtu cilvēki ar jau stabilām stenogrāfijas iemaņām un nebūtu jābaidās, ka iegūtās zināšanas viegli aizmirstos.
Krieviem – ir, angļiem – ir, bet mums tās ir kaut kādas ekskluzīvas, tikai mazai izredzēto grupiņai pieejamas zināšanas, tāda sevišķi reta lieta. Tas ir nepareizi. Uzskatu, ka šo problēmu varētu atrisināt stenogrāfijas mācību mājas lapas izveide. Tas ļautu visiem interesentiem, neapmeklējot kursus, individuāli apgūt stenogrāfiju brīvajā laikā.
-    Tomēr mēs varam lepoties, ka, pateicoties tev, mums šīs ekskluzīvās iespējas ir.
Vai arī esperanto valodu mēs varam uzskatīt par kaut ko īpašu?
-    Ar esperanto valodu es pirmo reizi sastapos 1982. gadā. Tā mani ieinteresēja, un es pieteicos tālmācības kursos, kuros bija iekļautas divpadsmit lekcijas. Un pēc sešiem mēnešiem es jau varēju brīvi sazināties.
-    Šī tomēr ir mākslīgi radīta valoda. Kāda tā ir?
-    Daiļskanības ziņā esperanto pielīdzina itāļu valodai, bet tās vienkāršums izceļas ar to, ka runā tā, kā raksta, nav šīs sarežģītās gramatikas.
-    Tu man reiz esi dāvinājis esperanto valodā izdoto Bībeli, un visā pasaulē zināmā Tēvreize esperanto valodā lasāma šādi:
Patro nia, kiu estas en la čielo,
Via regno, plenumiģu
Via volo, kiel en la čielo, tielankaū sur la tero.
Nian panon čiutagan donu al ni hodiau.
Kaj pardonu al ni niajn šuldojn,
kiel ankaū ni ni pardonas al niaj šuldantoj.
Kaj ne konduku nin en tenton,
sed liberigu nin de la malbono.

-    Jāzep, bet vai es varētu sacīt, ka pāri visam tev tomēr ir dziesma un koris?
-    Es sāku savas kora gaitas, mācoties Malnavas Lauksaimniecības tehnikumā. Vēlāk, kad studēju Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, mani jau uzaicināja dziedāt akadēmijas vīru korī, kuru toreiz vadīja Pauls Kvelde. Vēlākos gados, strādājot Gulbenē, uz neliela vīru ansambļa bāzes es iedibināju no Gulbenes Kultūras nama neatkarīgu kori. Tas bija vīru koris apmēram 30 cilvēku sastāvā, jo bez kora dziesmas jau vairs nevarēju. Un jau 1973. gadā, Dziesmu Svētku simtgades gadā, es atkal sastapos ar diriģentu Paulu Kveldi, kurš teica: „Zini, es tevi medīju…. Tev jānāk pie mums dziedāt!”
-    Un tā tu sāki dziedāt slavenajā kori „Absolventi” . Cik gadus tu esi kopā ar šiem izcilajiem, dziedošajiem domubiedriem?
-    Šī gada nogalē vīru koris „Absolventi” svinēs savu 50 gadu jubileju, bet es tajā dziedu tikai 36. gadu…
-    Jā… Tad jau tu zini visas latviešu un pasaules tautu dziesmas no galvas! Un pašu plašo pasauli arī esi vaigā lūkojis…
-    Vai dieniņ, kas tik un kur tik nav dziedāts! Nezinu, vai Latvijā ir kāds rajons vai koncertzāle, kur nebūtu dziedāts. Arī kaimiņu republikās, protams, arī Krievijā, Baltkrievijā, Polijā, Vācijā, Anglijā, Bulgārijā, Nīderlandē…Nevar jau visas vietas tā uzreiz atcerēties. Dziedāts ir daudz, ļoti daudz. Un daudz arī redzēts, izjusts un pārdzīvots.
-    Būtībā tu visu laiku esi bijis aizņemts mēģinājumos, koncertos, arī izbraukumos. Tātad bieži esi bijis prom no mājām. Kā tava ģimene to ir pieņēmusi?
-    Visu cieņu un mīlestību! Manas ģimenes atbalsts vienmēr ir bijis pilnīgs. Vienu brīdi arī dēls dziedāja kopā ar mani, bet mana meita dzied Sieviešu korī. Mēs esam dziedājuši visos Dziesmu svētkos. Ir nācies sadarboties ar visiem virsdiriģentiem, un viņi visi ir augstākās klases mākslinieki. Ar dziesmas, esperanto un stenogrāfijas palīdzību es esmu varējis izzināt un izprast tik daudzas lietas, būt tik daudzās vietās. Ir iepazītas valstis un daudzi jo daudzi cilvēki visā plašajā pasaulē.
-    Mēs ar tevi strādājam kopā jau gadu desmitus. Un man no visas sirds gribas tev teikt lielu paldies par to, ko tu esi darījis mūsu visu un nebūt nepārspīlēšu, teikdams – mūsu pasaules labā. Tavs smaids, omulība, sirdsmiers un labestība ir veidojusi arī mūs un mūsu audzēkņus. Lai tevī turpinās šis skaistais mīlestības laiks, Jāzep!

 

 


/Livars Jankovskis/

Latvijas Reitingi

Joomla! kļūdu konsole

Sesija

Izpildes laika informācija

Izmantotā operatīvā atmiņa

Datu bāzes vaicājumi