PIKC Rigas Valsts tehnikums

Rīgas Valsts tehnikums

Profesionālās izglītības kompetences centrs

Krāslavas teritoriālās struktūrvienības audzēkņu no izglītības programmas “Auto virsbūvju remontatslēdznieks” pieredzes stāsts par Erasmus+ mobilitāti Francijā

20 Augusts 2020 14:12:01

Mobilitātes norises laiks: 12.01.2020 – 12.02.2020

Uzņemošā organizācija: konsulārās kameras “Chambre de Métiers et de l’Artisanat” mācību centrs

PIKC „Rīgas Valsts tehnikums” Krāslavas struktūrvienības 3. kursa audzēkņi Ainārs Žurņa, Andris Pārpucis, Ingars Pārpucs un Agris Eisaks šogad mācību praksi pavadīja Rodezā, Francijā, strādājot četros uzņēmumos: „Carrosserie Brugier”, „Barriac.V.I.”,„Carrosserie Ruthenoise” un „Carrosserie LYONNEL MARTIN”. Francijā bijām Erasmus+ mobilitātes projekta „Profesionālo kompetenču pilnveide PIKC RVT audzēkņiem un personālam”(Nr. 2019-1-LV01-KA116-060205) ietvaros.

Kopā ar mums uz Franciju devās arī pavadošais skolotājs Māris Ločmelis, kura uzdevums bija palīdzēt mums iejusties un piedalīties prakses organizēšanas darbā, sekojot, vai atbilstošā līmenī sakārtoti darba drošības jautājumi, cik piemēroti ir dzīves apstākļi, un reizē arī gūt pieredzi.

Kā mēs prakses laikā noskaidrojām, „Carrosserie” no franču valodas ir virsbūve. Visi „Carrosserie” ir auto virsbūves remonta servisi, kas atšķiras ar savu lielumu un vairāk vai mazāk ar to tehniku, kuru apkalpo. Piemēram, „Barriac.V.I.” ir smagās tehnikas remonta uzņēmums, bet „Carrosserie LYONNEL MARTIN” specializācija ir ne tikai vieglās automašīnas, bet arī motocikli. Aptuveni nedēļu mums bija apmācības, pēc tam tikām norīkoti uz dažādiem autoservisiem – pa vienam vai divatā, kā kuram paveicās.

Neliels pārsteigums bija, ka darba nedēļa servisos sākas pirmdienā ap pusdienlaiku un beidzas piektdien ap pusdienlaiku. Turklāt uzņēmumos ļoti strikti ievēro atpūtas laiku – kad ir pienācis laiks atpūtai, tev obligāti jādodas atpūsties, neviens neļaus strādāt, pat ja tu to pats gribēsi. Taču plānotais darbs vienmēr tiek paveikts.

„Carrosserie Brugier” jeb „Peugeot” servisā mums bija iespēja praktizēties, palīdzot avarējušu transportlīdzekļu evakuatora strādniekiem. Vienlaikus tā bija iespēja iepazīt visu Rodēzu. Ar prieku varam sacīt, ka mums bija palaimējies ar iespēju pašiem iekraut un izkraut automašīnu. Evakuāciju laikā novērojām, ka pat bojātu automašīnu evakuatorā iekrauj akurāti – nebojātai daļai ir jāpaliek nebojātai, pretējā gadījumā tie ir lieki tēriņi. Gadās, ka auto pēc avārijas nav atjaunojams. Mums gan nenācās izbraukt uz lielām avārijām, bet automašīnas, kas cietušas smagās avārijās, bija pirms mūsu ierašanās un dažādi bojātas mašīnas varēja apskatīt servisa stāvvietā.

„Peugeot” servisā mūsu veiktais darbs faktiski sakrita ar to, ko mācāmies tehnikumā – metinājām, apstrādājām metālu, krāsojām, veicām montāžas un demontāžas darbus, šo to darījām arī saistībā ar auto mehāniku, ne tikai ar virsbūvi. Servisa darbinieku attieksme bija perfekta. Darba dienas sākumā katrs pienāk sasveicināties, apvaicājas, kā klājas. Daži saprata angļu valodu, bet lielākoties saziņas valoda servisos ir franču, kuru mēs nepārvaldām. Tāpēc izmantojām tulkošanas aplikāciju mobilajos tālruņos – ļoti ērti, ja arī telefonā kaut ko neprecīzi iztulko, kontekstā domu tomēr var saprast pareizi.

„Barriac.V.I.” jeb „Renault” dīlera smagās tehnikas remonta līnijas servisā mums uzticēja sagatavošanas darbus, krāsošanas darbus, virsbūves detaļu iztaisnošanu, saplēstu tentu remontu – ar fēnu uzkarsējot un sakausējot saplēstas tenta daļas kopā. Smagā tehnika nav tas, ko mācāmies tehnikumā, un brīžiem šķita, ka šajā uzņēmumā pietrūka tāda darba, ko mums drīkst piedāvāt, lai mēs ar to mierīgi spētu tikt galā, taču tā bija lieliska pieredze.

Vienā no uzņēmumiem – „Carrosserie LYONNEL MARTIN” – jau pērn bija citi studenti un palika ļoti apmierināti. Arī mums šoreiz ļoti patika šajā kolektīvā valdošā gaisotne un pozitīvā attieksme.

Servisā „Carrosserie LYONNEL MARTIN” bija plašs veicamo darbu saraksts – lukturu demontāža, bamperu demontāža, papildaprīkojuma pārmontēšana uz jaunajām detaļām un montāža uz auto, mašīnas sagatavošana krāsošanai, virsbūves defektu remonts u.c.

Darbavietas aprīkojums visur bija līmenī, dažas iekārtas vecākas nekā mūsu tehnikumā, dažas jaunākas un modernākas, bet ar jebkuru no tām spējām tikt galā, jo ir labas priekšzināšanas. Ja jau pavisam kaut kas nebija skaidrs, servisa darbinieki nāca klāt un parādīja, kā tieši jādara.

Strādājot prakses uzņēmumos, pamanījām būtisku atšķirību no tā, ar ko sastopamies Latvijā, proti, Francijā bojātās auto virsbūves detaļas tiek nomainītas pret jaunām, jo tā ir lētāk, ātrāk, izdevīgāk. Remontē tikai to, kas ilgi jāgaida pēc pasūtījuma, vai ja tās ir dārgās automašīnas, kur tiešām atjaunošanas darbi atmaksājas.

No skolas dodoties pusdienās, vienu avāriju redzējām savām acīm. Krustojumā sadūrās divas automašīnas, abi šoferi izkāpa, viens otram atvainojās un aizbrauca. Grūti pateikt, vai pie viņiem sīki negadījumi tā risinās vienmēr, bet Latvijā notiek citādāk. Ceļu policiju pilsētas ielās prakses laikā redzējām labi ja pāris reizes. Ceļa segums tur labs, bet ielas šauras, pretim braucošās mašīnas samainās ļoti tuvu viena otrai, gandrīz saskaroties ar spoguļiem, novieto mašīnu neuzmanīgi, atsitas pret apmali un apstājas, tāpēc bieži tiek bojāti bamperi, diski un saplēstas riepas.

Mobilitātes laikā mums bija organizēta neliela ekskursija pa Rodēzu – mēs apskatījām vecpilsētas centru, kur ir daudz interesantu objektu, piemēram, katedrāle ar dziļām vēstures saknēm, nesen uzbūvēts jauniešu atpūtas centrs ar interesantu arhitektūru – tas daļēji karājas gaisā uz nogāzes u.c.

Ar praksi visi esam ļoti apmierināti, pat tālais ceļš vairs nešķiet tik nogurdinošs: Krāslava–Rīga, lidojums uz Frankfurti un tālāk uz Tulūzu, tad pāris stundu ilga brauciena vietā līdz Rodēzai braucām ar autobusu ap piecām stundām, kopā ceļā pavadot turpat 24 stundas. Guvām daudz jaunu emociju.

Taču vislielākais ieguvums ir cits – prakses vietās ir iegūti nākotnei noderīgi kontakti, mēs tik labi sevi parādījām darbā, ka mums tika izteikts piedāvājums palikt strādāt pastāvīgi. Mums nācās atteikt – vēl gads jāmācās profesija, gribas pilnvērtīgu dokumentu par izglītību kabatā, tad varēs domāt, ko darīt.

Vēl viens zīmīgs moments – šķiroties mēs fotografējāmies ar kolektīvu, kurā strādājām. Viss servisa kolektīvs sanāca kopā nobildēties.

Ainārs Žurņa

Andris Pārpucis

Ingars Pārpucs

Agris Eisaks

 

 

Latvijas Reitingi

Joomla! kļūdu konsole

Sesija

Izpildes laika informācija

Izmantotā operatīvā atmiņa

Datu bāzes vaicājumi