PIKC Rigas Valsts tehnikums

Rīgas Valsts tehnikums

Profesionālās izglītības kompetences centrs

PIKC Rīgas Valsts tehnikums  2017. gada oktobrī ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.5.0./16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” īstenošanu Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs” ietvaros.

projektsizaugsme

Karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāns 2017./2018. mācību gadam skatīt šeit. 

Karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāns 2018./2019. mācību gadam skatīt šeit.

Pasākumu plāns karjeras pilnveidei tehnikumā 2016./2017. m.g.  skatīt šeit.

Pusaudžu/jauniešu gadu īpatnības karjeras plānošanas procesā

Šajā vecumā pusaudzis pieņem pirmos reālos lēmumus par savu nākamo profesiju, karjeru utt., piemēram, izvēlas skolu. Tas ir pašizziņas posms, savas vietas dzīvē meklēšanas posms. Šo posmu definē kā identitātes un lomu apjukuma krīzi. Galvenā šī posma problēma ir saistīta ar mēģinājumu novērtēt personīgās identitātes sajūtu. Krīzes sākumā pusaudzis ir apjucis. Viņš nespēj saprast, ko grib un pēc kā vērts tiekties. Pusaudzis uzsāk kādu nodarbi un tad to pamet, izmēģina ko citu, izšķiež enerģiju vai arī pārtrauc „mētāšanos apkārt”  un kļūst pasīvs, nododas izpriecām, kļūst pats sev par mērķi. Pusaudzis, kas netiek galā ar šo krīzi, nav spējīgs apzināti izvēlēties aktivitāti izglītības un profesionālo mērķu sasniegšanai. 

Ja pusaudzis veiksmīgi atrisina krīzi, viņam attīstās identitātes sajūta, pašpaļāvība un drošība par nākotni. Tādējādi identitātes veidošana ir viens no svarīgākajiem mērķiem pusaudžu socializācijā. Uzskata, ka šajā profesionālās karjeras attīstības un izpētes posmā pusaudzis eksperimentē ar sociālajām lomām un tajās izmēģina sevi, uzskatot tās par iespējām, ko varēs izmantot nākamajā profesijā.

Bieži vien pašu uztvere saglabā un nostiprina tikai tos notikumus, kuri sniedz  lielāko gandarījumu, izdzēšot no atmiņas nepatīkamo vai negatīvo pieredzi. Pusaudža gados ir paaugstināta izziņas aktivitāte, un pusaudzis, kas ir īstenojis un novērtējis savas personīgās intereses, slieksmes un resursus, formulē aptuvenu savu aktivitāšu mērķi vai virzienu.

Karjeras speciālisti noteikuši vairākus karjeras plānošanas procesa posmus.

• Interešu posms (no 11 līdz 12 gadiem):pakāpeniski pieaug pusaudža vajadzība īstenot savu patieso aicinājumu. Pusaudzis sāk atšķirt savas simpātijas un antipātijas. Raksturīgi, ka šīs aktivitātes ir saistītas ar profesionālo jomu.

• Spēju posms (no 12 līdz 14 gadiem): pusaudzis sāk apzināties prasības, kas ir saistītas ar noteiktu profesiju, mēģina formulēt savas stiprās puses un piemērotību savam iemīļotajam nodarbību veidam. Pusaudzis sāk apzināties noteiktām profesijām nepieciešamās izglītības un apmācības nozīmi.

Mūsdienās dzīvē viss strauji mainās, tādēļ prasme iegūt un izmantot informāciju, vispārējas un profesionālas zināšanas un prasmes ļauj veiksmīgāk pielāgoties šīm izmaiņām. Nozīmīga ir ģimenes loma bērna izglītības un karjeras virziena izvēlē, savukārt skola palīdz jauniešiem attīstīt un piepildīt personības izaugsmes un labklājības potenciālu. Skolai un pedagogiem jābūt atsaucīgiem pret jauniešu vajadzībām, skolai ir jānodrošina, ka jaunieši ir motivēti uzņemties atbildību par savām mācībām un rīcību visas dzīves garumā.

Mājas lapā ieviesta sadaļa „Karjera” un ievietotie materiāli palīdzēs jaunietim izvēlēties un veidot savu karjeru.

Jēdziena „ karjera” izpratne dažādās nozarēs:

Psiholoģijā  - Karjera  kā  pašrealizācijas  līdzeklis - karjeras  iespējas nodrošināt individuālu izaugsmi un šīs izaugsmes labvēlīgo iespaidu uz sabiedrību kopumā.

Socioloģijā  - Karjera kā sociālās lomas īstenošana, uzsverot  indivīda un sabiedrības savstarpējo devumu.

Ekonomikā -  Karjera kā atbilde uz tirgus ietekmi: īstermiņā - nodarbinātības iespēju izmantošana;  ilgtermiņā - cilvēku kapitāla uzkrāšana.

Vadībzinībā -   Karjera kā cilvēkresursu vadība un attīstība.

Politikā -  Karjera kā savu interešu īstenošana, kā indivīda vajadzību pēc varas un savu interešu svarīgu izpausmi.

 Vēsturē -  Karjera saistībā ar vēsturiskajiem apstākļiem kā prominentu cilvēku un vēsturisko notikumu abpusēja ietekme.

KARJERA

Karjera - cilvēka resursu efektīva izmantošana dzīves mērķu sasniegšanai, cilvēka mērķtiecīga darbība savu kompetenču pilnveidei un izpausmei visa mūža garumā.

Karjeras izglītība - nepārtraukts mācīšanās un attīstības process. Māca sistematizēt zināšanas un izpratni par darba vidi un tās saikni ar izglītību.

Tradicionāli tiek atsevišķi aplūkotas:

  • profesionālā karjera (mācības, darba uzsākšana, profesionālā izaugsme, individuālo spēju attīstīšana, aiziešana pensijā utt.), kas tiek realizēta vienas profesijas vai profesiju grupas ietvaros;
  • karjera organizācijā (vertikāla, horizontāla, centrtieces u.c.);
  • dzīves kvalitātes karjera (cilvēkresurss, identitātes resurss).

 

Tehnikums palīdz:

  • audzēkņiem pašiem pieņemt lēmumus par karjeras izvēli un tās veidošanu gan pirms mācību uzsākšanas, gan mācību laikā, gan beidzot tehnikumu;
  • audzēkņiem mācību laikā risināt problēmas, kas ir saistītas ar mācīšanās un karjeras jautājumiem, personiskām un sociālām problēmām;
  • samērot  savas intereses, spējas  un esošās iespējas;
  • izvēlēties nākotnes profesiju, lai tā būtu interesanta un saistoša,

lai tā atbilstu spējām, lai varētu atrast darbu šajā profesijā.

 

Darba devējs sagaida no absolventa:

  • augstu vispārējas izglītības līmeni;
  • kompetenci profesijā;
  • valodu zināšanas,  kurā svarīga ir latviešu valodas prasme;
  • datorprasmes;
  •  saskarsmes prasmes -  prasme darboties komandā;
  • prasmi prezentēt sevi (CV, motivācijas vēstule, darba intervija).

 

Mācību  procesā tehnikumā apgūst:

  • vispārizglītojošos  mācību  priekšmetus,  lai  varētu  iegūt  vidējo vispārējo  izglītību;
  • profesionālos  mācību  priekšmetus,  lai  apgūtu  zināšanas  un prasmes izvēlētajā profesijā;
  • mācību  un  kvalifikācijas  praksi,  lai   zināšanas un prasmes apgūtu reālā darba vidē un pilnveidotu profesionālo kompetenci.

 

Sevi pilnveidot mācību  laikā tehnikumā var :

  • piedaloties vispārizglītojošo  un profesionālo mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos;
  • piedaloties valsts institūciju organizētajos profesionālajos konkursos;
  • piedaloties mācību ekskursijās uz uzņēmumiem;
  • tiekoties ar darba devējiem;
  • tiekoties ar absolventiem, lai uzzinātu viņu viedokli;
  • iesaistoties tehnikuma audzēkņu pašpārvaldes darbā;
  • iesaistoties ārpusstundu un sporta pasākumos.

 

Informāciju par profesiju vai tālākajām izglītības iespējām var iegūt:

  • tehnikuma  bibliotēkā un lasītavā;
  • pie tehnikuma psihologa, Audzēkņu servisā;
  • tehnikuma Tālākizglītības nodaļā;

 

Savu Portfolio  (darba mapi) veido kā :

  • savas izaugsmes rādītāju, kā labāko darbu  apkopojumu, lai prezentētu savu darbu;
  • analīzes un plānošanas rīku turpmākajai profesionālajai attīstībai;
  • resursu, lai iepazīstinātu ar savu darbu citus, tajā skaitā  iespējamo darba devēju.

Savā Portfolio ievieto:

  • materiālus, kas atspoguļo tavas personības attīstību – intereses, vērtības;
  • testus, izpētes materiālus ;
  • materiālus, kas  apliecina darba pieredzi  (prakses materiālus), brīvprātīgo darbu;
  • materiālus, kas apliecina tavas prasmes iesaistīties sabiedriskās aktivitātēs, publiskās uzstāšanās,  datorprasmes;
  • mācību sasniegumus;
  • motivācijas vēstuli;
  • CV (kuru regulāri jāpapildina) - tam jābūt īsam, pārskatāmam,  norādot galvenās  priekšrocības, kas apgūtas  darba pieredzē un ko var piedāvāt darba devējam. Kāda un kur iegūta izglītība.

 

 

CV paraugi:

 

Rakstot motivācijas vēstuli jāievēro, ka:

  • tai jābūt skaidrai un īsai;
  • noformējumam jābūt glītam, akurātam, pārskatāmam  un saistošam,  izceļot svarīgāko; 
  • tajā nepieciešams norādīt savu kontaktinformāciju (vārds, uzvārds, tālrunis, adrese, e-pasts).

 

Kāda iespēja turpmākajā izglītībā pēc tehnikuma absolvēšanas:

  • turpināt izglītību augstākās izglītības iestādē;
  • papildināt zināšanas un prasmes dažādos tālākizglītības kursos;
  • turpināt darba gaitas un paralēli iegūt augstāko izglītību.

 

Par izglītības un pieredzes iegūšanas iespējām ārvalstīs var uzzināt :

  •  Eiropas Jaunatnes portālā - http://europa.eu/youth;
  • Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā - www.jaunatne.gov.lv

 

 

 Ieteikumi pedagogiem

 

KARJERAS  IZGLĪTĪBAS  PASĀKUMI,  AUDZĒKŅIEM  MĀCĪBAS  UZSĀKOT

 

1.kursa audzēkņiem var rasties sarežģījumi:

  • ar mācību procesa atšķirībām;
  • ar nepieciešamību ievērot tehnikuma specifiskos noteikumus;
  • ar profesijas apguves nosacījumiem;
  • ar sociāla rakstura problēmām.

 

Audzēkņiem jāpalīdz:

  • adaptēties jaunajā vidē (sociālie pasākumi);
  • ātrāk pierast pie atšķirībām izglītības procesa organizācijā, salīdzinājumā ar izglītības procesu vispārējās izglītības skolā (izskaidrot programmu un procesa organizāciju);
  • aizpildīt iepriekšējo zināšanu nepilnības (diagnosticējoši darbi, dažādu mācīšanas un mācīšanās metožu izmantošana u.c.)
  • izprast apgūstamās izglītības programmas satura pamatojumu saistībā ar profesiju un nozari (mācību ekskursijas, tikšanās ar darba devējiem).

 

Karjeras izglītības pasākumos iekļaujamās aktivitātes:

  • audzēkņu informēšana par mācību saturu, organizāciju un profesiju;
  • nodarbību organizēšana, lai pilnveidotu prasmi efektīvi mācīties;
  • pasākumu organizēšana, kas palidz izprast apgūstamo profesiju, darba apstākļus, profesijas perspektīvu (tikšanās ar absolventiem, ar potenciālajiem darba devējiem, mācību ekskursijas nozares uzņēmumos);
  • pasākumu organizēšana audzēkņu vecākiem par tehnikumu, izglītības programmām, par audzēkņu izaugsmes, tālākizglītības un nodarbinātības iespējām.

 

KARJERAS IZGLĪTĪBAS PASĀKUMI MĀCĪBU PROCESĀ

Konsultēšana (grupu un arī individuālās konsultācijas):

  • lai palīdzētu risināt audzēkņu personiskās un sociālās problēmas;
  • lai risinātu ar mācību un izglītības procesu saistītas problēmas;
  • lai veicinātu prakses vietas atrašanu;
  • lai sekmētu jauniešu karjeras tālāku veidošanu pēc tehnikuma absolvēšanas.

 

Prakses vietas izvēle (veicamie pasākumi):

  • sagatavot informatīvo materiālu par tehnikumu un tajā apgūstamajām izglītības programmām, iegūstamajām kvalifikācijām, profesionālajām zināšanām un prasmēm;
  • organizēt tikšanos ar uzņēmumu pārstāvjiem, darba devēju prezentācijas un informācija praktikantiem;
  • sarīkot tikšanās ar absolventiem - absolventu prezentācijas par pieredzi prakses un darba vietas meklēšanā, par savām darba gaitām un profesionālo pilnveidi.
  • organizēt mācību ekskursijas uzņēmumos;
  • izstrādāt projektus, kuros audzēkņu grupa pēta konkrētu profesiju, nozares darba tirgus sektoru.

Tālāka profesionālā mērķa izvēlē:

  • apgūt komunikācijas prasmes;
    • iemācīt pieteikumu vēstuļu un CV rakstīšanu; 
    • palīdzēt apzināt informācijas avotus par darba iespējām.
    • atbalstīt profesionālo mērķu precizēšanu (individuālas konsultācijas);
    • iepazīstināt ar informācijas avotiem par izglītības turpināšanas iespējām (informatīvo materiālu izplatīšana, tikšanās ar iespējamo tālākizglītības iestāžu pārstāvjiem);
    • izveidot datu bāzi par skolas absolventu karjeru: izglītības ceļu, darba gaitām.
    • aptauju veikšana absolventu vidū;
    • veidot absolventu asociāciju (biedrību);
    • iesaistīt absolventu informatīvos pasākumos; 
    • veicināt absolventu iesaistīšanos izglītības procesā (mācību priekšmetu mācīšana, konsultēšana, prakšu un diplomdarbu vadītāju pienākumu veikšana).

 

 

Karjeras atbalsta nosacījumi

Lai palīdzētu jaunietim karjeras jautājumā ir nozīmīgi izprast faktorus, kuri ietekmē izglītojamā izvēli:

  • sociālie;
  • kultūras;
  • personiskie;
  • psiholoģiskie.

Sociālie faktori sastopami jebkurā sabiedrībā. Tehnikuma izvēle var būt saistīta ar izglītojamā un viņa vecāku piederību sociālai grupai – tā raksturo cilvēka uzvedību līdzīgi, kā tas pieņemts konkrētajā vidē un atbilstoši statusam sabiedrībā. Sociālo grupu atšķirības nosaka - izglītība, darbības veids, dzīvesveids, labklājība utt. Svarīgi ir apzināt un izprast šos sociālos faktorus.

 Izglītojamo izvēli ietekmē arī neformālās sociālās grupas - cilvēki, ar kuriem jaunieši sastopas ikdienā – draugi, klases biedri, kaimiņi u.c. Personas rīcību dažreiz ietekmē ne tikai neformālā grupa, kurai viņš pieder, bet gan grupa, kurai persona vēlas pievienoties nākotnē.

 

 

Darba nodrošinājums ir sociālā faktora raksturlielums, kas būtiski ietekmē izglītojamā rīcību. Ja vecākiem nav darba, nereti jaunieši izvēlas profesiju, kas īsākā laikā var nodrošināt kvalifikāciju, vietu darbu tirgū un piešķirt zināmas sociālās garantijas - mācības bez maksas, stipendiju, kopmītnes u.c. Svarīga ir arī izglītības iestādes atrašanās vieta.

Ģimenes ietekme ir visnozīmīgākā, jo ģimenē tiek saņemta informācija un viedoklis par dažādiem jautājumiem. Svarīgi noteikt, kuram sociālās grupas vai ģimenes loceklim ir vislielākā ietekme uz izglītojamo, lai savu darbību un informāciju vērstu uz tiem. Jaunietis vienlaikus ir daudzu grupu dalībnieks - ģimenē, skolas kolektīvā, sporta klubā, interešu pulciņā, kādā organizācijā u.c. Piederība konkrētai grupai nosaka personības statusu sabiedrībā un ietekmē vajadzības.

Izglītojamā rīcību ietekmē kultūras faktors, kas sasitīts ar  kultūras un izglītības attīstības līmeni, nacionālo mentalitāti, reliģiju. Nozīmīgas ir nacionālās kultūras iezīmes sabiedriskās dzīves kultūrvidē (darbā, sadzīvē, politikā) un kā arī personiskā (indivīda) kultūra. Svarīgi izzināt procesus subkultūrā - sasaiste ar etnisko, reliģisko un ģeogrāfisko piederību.

Profesijas izvēle ir atkarīga no izglītojamā vecumposma – tā īpatnības ir ļoti nozīmīgas, tās ietekmē jaunieša uzvedību, motivāciju, vērtības.

Iesakot profesiju ir jāņem vērā jaunā cilvēka veselības īpatnības.

Dzīvesveids izpaužas cilvēka rīcībā, uzskatos, interesēs, tas parāda cilvēka mijiedarbību ar ārējo vidi. Karjeras izvēlē lietderīgi veidot profesijas saistību ar personas dzīvesveidu.

Katram cilvēkam ir viņam piemītošs raksturs - noteiktas īpašības. Karjeras atbalstā jāpalīdz cilvēkiem atrast viņa īpašībām piemērotāko profesiju, izmantojot Profesiju standartus, kuros definētas profesijai vajadzīgās zināšanas, prasmes un iemaņas. Rakstura nesaderība ar izvēlēto profesiju var būt par iemeslu lielākam atskaitīto audzēkņu skaitam.

Psiholoģiskie faktori- motivācija, uztvere, pārliecība – ir iekšējais stāvoklis, kas aktivizē un motivē cilvēkus sasniegt mērķi. Svarīgi ir izzināt, kādu motīvu dēļ izglītojamais izvēlas tehnikumu – vēlme izdabāt vecākiem, rīkoties līdzīgi kā draugam, vēlme atšķirties no pārējiem, iegūt interesantu un pieprasītu profesiju.

Motīvs ir cilvēka rīcības un uzvedības iemesls, personības aktivitātes rosinātājs, kas dod atbildi uz jautājumu, kāpēc darbība tiek veikta, tas ir iekšējais aicinājums darboties, pamatojoties uz pašu interesēm, kopā ar paradumiem, loģiku, bailēm, iniciatīvu, stimuliem, dzīves mērķiem un vērtībām.

Pastāv vairāki iekšējie motīvi:

  • pašapliecināšanas motīvs – vēlme ieņemt vietu sabiedrībā. Saistīts ar pašcieņas sajūtu, ambīcijām, patmīlību (saista ar prestižā motīvu - vēlmi iegūt vai uzturēt augstu sociālo statusu);
  • identifikācija ar citu personu - vēlme būt līdzīgam varonim vai kādai autoritatīvai personai;
  • varas motīvs - vēlme ietekmēt cilvēkus, ieņemt līderpozīcijas grupā (komandā), vadīt cilvēkus, definēt un reglamentēt viņu darbību;
  • procesuālais motīvs – cilvēkam interesē darbības process un saturs, nevis kādi ārējie faktori;
  • pašattīstības motīvs - vēlme sevi attīstīt un sevi pilnveidot;
  • sasnieguma motīvs - vēlme sasniegt izcilus rezultātus darbībā;
  • sociāli nozīmīgais motīvs - saistīts ar sabiedriskās darbības nozīmīgumu, pienākumu un atbildības sajūtu pret grupu vai sabiedrību;
  • afiliācijas motīvs (no angl.: affiliation – pievienošana) - vēlme izveidot vai uzturēt attiecības ar citiem cilvēkiem, vēlme pēc kontakta, pēc dialoga.

Izzinot vadošos motīvus, var stimulēt macību procesu un profesijas apgūšanu.

Līdzīgas situācijas cilvēki uztver dažādi, jo ar uztveri saistās ne tikai sajūtas, bet arī priekšstati, kas izveidojušies gūtajā pieredzē. Cilvēks neuztver visu informāciju, jo uztverei ir selektīvs raksturs - ka cilvēks ievēro informāciju, kas saistīta ar pašreizējām vajadzībām, informāciju, kura viņam liekas lietderīga? Cilvēks salīdzina esošo informāciju ar savu viedokli un pieredzi, kā arī to ātri aizmirst.

Motivāciju pastiprina pārliecība un tās nostiprināšana veido izglītojamo attieksmi pret skolu un profesiju.

Grūtību gadījumā ir svarīgi atcerēties - komandas darbs ir efektīvs veids kā sniegt visprofesionālāko atbalstu mūsu jauniešiem.

RVT pasākumu plāns karjeras atbalstam

Latvijas Reitingi

Joomla! kļūdu konsole

Sesija

Izpildes laika informācija

Izmantotā operatīvā atmiņa

Datu bāzes vaicājumi